BMW 525

Kopsavilkums no apskatiem

Balstīts uz 2 apskatu transkriptiem

• •Abos no 2 izlasītajiem transkriptiem agrīnie M54 sešcilindri (uzstādīti līdz 2005. gadam) nosaukti par drošāko benzīna izvēli — viens to resursu vērtē 350-500 tūkst. km, gandrīz 'miljonnieks', — bet N52 2.5 abi sauc par lielāko eļļas rijēju gammā; servisa apskats secina: pirkt benzīna E60 bez dziļas diagnostikas ir 'krievu rulete'.
• •Abi brīdina par tiešās iesmidzināšanas benzīna motoriem (N53, no 2007. gada): vājš augstspiediena sūknis un kaprīzas sprauslas, kas pa nakti var ielaist degvielu cilindrā un izraisīt hidrotriecienu; N62 V8 abos apskatos saņem mīnusu — viens min, ka Valvetronic lūst aptuveni trīsreiz biežāk, un līdz piektajam gadam tipiskais eļļas patēriņš ir ~1 l uz 1000 km.
• •Servisa transkripts dīzeļus uzskata par daudz mazāk problemātiskiem: M47/M57 sprauslas nereti kalpo 300-400 tūkst. km, bet N47 2.0d (no 2007. gada) ir loterija: tā ķēde motora aizmugurē ir nobeigusi dzinējus, un plaisu starp cilindriem ar antifrīza zudumu dēļ ir nācies mainīt bloku.
• •Abi elektroniku ap iDrive sauc par galveno E60 naudas bedri: pirmsfacelifta CCC bloks salst un mirst (lodējuma defekts — tagad labojams; facelifta CIC ir drošs), un mērstieņa nav — bojāts eļļas līmeņa sensors var maksāt motoru; vienā apskatā īpašnieks atzīst: 'pēc 100 tūkstošiem es pārstāju skaitīt' elektronikas rēķinus.
• •Opcionālo aktīvo šasiju abi uzskata par dārgu risku: Dynamic Drive aktuators un aktīvā stūres reika maksā nopietnu naudu (viens apskatnieks: īpašnieki bieži uzstāda parasto reiku — tā kalpo aptuveni trīsreiz ilgāk un maksā daudz mazāk); serviss gan atzīmē, ka kļūdas bieži ir tikai karstuma sabojātā instalācija pie reikas.
• •Abi izceļ pilnībā alumīnija priekšdaļu: tā nerūsē un krāsojums turas, bet pēc avārijas reti kurš virsbūves serviss prot pareizi metināt, kniedēt un līmēt alumīniju — remonts ir dārgs, un avāriju vēsture jāpārbauda īpaši rūpīgi.